Baltijas lielākā IT kompānija «Nortal», otrajā vietā – «Exigen»

Šā gada pirmajā pusgadā Baltijas lielākā informācijas tehnoloģiju (IT) kompānija bija Igaunijas IT risinājumu izstrādātājs «Nortal» (bijusī «Webmedia Group») ar kopējiem IT pakalpojumu ieņēmumiem 21,3 miljonu eiro (14,9 miljonu latu) apmērā, liecina jaunākais Lietuvas investīciju bankas «Prime Investment» pētījums.

Savukārt otrajā vietā ar ieņēmumiem 9,5 miljonu eiro (6,7 miljonu latu) apmērā ierindojās IT kompānija “Exigen Services”, kas pārstāv Latviju. Trešajā vietā bija Lietuvas “Baltic Data Center” ar 7,7 miljonu eiro (5,4 miljonu latu) ieņēmumiem IT pakalpojumu sektorā.

“Tieto”, kas tika atzīta par lielāko IT kompāniju pagājušajā gadā, pusgada datos neparādās. Kā skaidro “Prime Investment”, tas saistīts ar ziņošanas prasībām biržās kotētiem uzņēmumiem. Līdzīga situācija ir ar vairākām citām Baltijas kompānijām.

No Latvijas kompānijām sarakstā vēl iekļauta “Lattelecom Technology” ar IT ieņēmumiem 7,4 miljonu eiro (5,2 miljonu latu) apmērā, “RIX Technologies” ar 2,6 miljonu eiro (1,8 miljonu latu) ieņēmumiem, “Tilde” ar 1,9 miljonu eiro (1,3 miljonu latu) ieņēmumiem, arī “Digital Mind” un “Nexum Insurance Technologies”.

Vēl sarakstā ir tādi uzņēmumi kā “Santa Monica Networks Group”, “Alna Group”, “Atea”, “Blue Bridge, “Baip”, “New Vision Baltija”, “No Magic”, “Elsis Group”, “Uptime”, “BCS Itera”, “Baltnetos komunikacijos”, “Datalogistic center” un “Prototechnika”.

Pēc “Pirme Investment” norādītā, aptuveni pusi Latvijas un Igaunijas kompāniju ieņēmumu veido eksporta pakalpojumi, savukārt Lietuvas uzņēmumiem to daļa pirmajā pusgadā bija vien 7%.

“Prime Investment” saraksts veidots, aprēķinot kompāniju pašu izstrādāto IT pakalpojumu un risinājumu pārdošanas apjomus, izslēdzot ieņēmumus par datortehnikas pārdošanu, programmatūras, kas nav pašu attīstīta, izplatīšanu, biroja tehnikas un citu preču pārdošanu.

Šādus pārskatus uzņēmums veido regulāri.

NVA: darbinieku visvairāk trūkst IT, apstrādes rūpniecības un transporta jomās

Latvijā darbinieku visvairāk trūkst informācijas tehnoloģiju (IT), apstrādes rūpniecības un transporta jomās, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Tāpat NVA daudz vakanču reģistrēts vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, būvniecības, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomās.

Simsone stāstīja, ka darbinieku trūkst gan augstākas kvalifikācijas, gan zemākas kvalifikācijas profesijās, taču par izteiktu darbaspēka trūkumu Latvijā nevarot runāt.

Viņa norādīja, ka kopumā Latvijā bezdarba līmenis samazinās un arī šogad sagaidāms, ka reģistrētā bezdarba līmenis samazināsies par 0,3-0,4 procentpunktiem.

Jau vēstīts, ka janvārī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 8,5%. Janvāra sākumā NVA uzskaitē bija 78 357 reģistrētie bezdarbnieki, bet janvāra beigās – 80 016. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā palielinājies par 1659 cilvēkiem.

Eksperts: Citās jomās studējušie aizvien vairāk saskata perspektīvu IT nozarē

Citās jomās studējušie aizvien vairāk saskata perspektīvu informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, un daudzi no viņiem veiksmīgi apguvuši jaunas prasmes un sākuši karjeru IT nozarē, sacīja starptautiskā vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmuma «Accenture» Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs.

«Par spīti visām prognozēm, katru gadu IT nozarē nodarbināto skaits pieaug – divas līdz trīs reizes vairāk, nekā IT absolventu skaits. Tas nozīmē to, ka nozarei pievienojas jauni profesionāļi, cilvēki, kas iepriekš studējuši citās jomās,» sacīja Jegorovs, piebilstot, ka «Accenture» ir pozitīva pieredze, ka programmēt var iemācīt gan mūziķus, gan ekonomistus un finansistus – turklāt jebkurā cilvēka dzīves posmā.

Jegorovs arī norādīja, ka IT nozare aizvien vairāk saplūst ar citām nozarēm. «Robežas zūd un šī tendence tikai pastiprināsies, biznesa iespējas paliks tikai vairāk un tā ir laba ziņa,» viņš uzsvēra.

«Accenture» jau vairāk nekā desmit gadus organizē ar IT jomu saistītas apmācības un praksi «Accenture Bootcamps», ik gadu nodrošinot 200 līdz 250 apmaksātas prakses vietas.

«Accenture» ir starptautisks vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 394 000 cilvēki, kas apkalpo klientus vairāk nekā 120 pasaules valstīs. «Accenture» Latvijas filiāle dibināta 2002. gadā, un pašlaik nodarbina vairāk nekā 1000 darbinieku.

600 programmatūras izstrādātāji no visas pasaules Rīgā diskutē par IT nozares attīstību

No 15. līdz 17. maijam Rīgā jau trešo gadu peč kārtas norisinājās Riga Dev Days – viena no lielākajām un satura ziņā plašākajām tehnoloģiju konferencēm Baltijā.

Riga Dev Days vienkopus pulcēja ap 600 dalībnieku un vairāk nekā 50 starptautiski atzītu nozares prfesionāļu no visas pasaules, TVNETinformēja Sintija Segleniece, Riga Dev Days pārstāve. Konferencē tika prezentētas jaunākās tendences, risinājumi un aktuālās tēmas tehnoloģiju un programmatūras izstrādes jomā un apskatītas tādas tēmas kā Java, Oracle tehnoloģijas, datubāzes, funkcionālā programmēšana, blokķēžu un mākoņtehnoloģijas.

Konferences atklāšanā Kino Citadele SCAPE auditorijā Rīgā dzīvojošaias multi instrumentālists Riks Feds (Rick Feds) izmantoja tradicionālās un nākotnes tehnoloģijas, lai apmeklētājiem radītu tēlainu un interaktīvu audiovizuālo pieredzi, organiski integrējot nāktones tehnoloģijas dabiskās formās un krāsās.

«Riga Dev Days sevī apvieno nozares profesionāļu iedvesmošanu, izklaidi un izglītošanu,» stāsta viens no konferences organizatoriem Dmitrijs Buzdins. «Tā ir vieta, kur satiekas dažādu jomu programmatūras izstrādātāji, lai dalītos ar labās prakses piemēriem, uzzinātu par jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem, apmainītos ar viedokli un pieredzi, kā arī satiktu patiešām veiksmīgus un zinošus runātājus no visas pasaules, kas ikdienas darbā ne vienmēr ir iespējams.»

Trīs dienu konferencē 60 sesijās dalībnieki guva starptautisku ieskatu jaunākajās nozares tendencēs, kurās dalījās nozares eksperti no 27 pasaules valstīm. Jegors Bugajenko (Yegor Bugayenko) (Ukraina) ievadīja konferenci ar prezentāciju par IT nozares aktualitātēm un attīstības prognozēm nākamo 20 gadu laikā. Savukārt, otro konferences dienu atklāja Edsons Janaga (Edson Yanaga) no Brazīlijas uzņēmuma Red Hat, kurš ieskicēja veidus, kā nodrošināt ātrāku programmatūras piegādi gala lietotājam ar mikropakalpojumu vai mākoņtehnoloģiju starpniecību.

Riga Dev Days ir ikagadējs notikums programmatūras izstrādātājiem, ko organizē trīs neatkarīgas lokālās bezpeļņas oragnizācijas – Google Developer Group Riga, Java User Group un Oracle User Group Latvia.

Bankas IT drošībai tērē trīsreiz vairāk nekā nefinanšu organizācijas

Ņemot vērā tendences, piemēram, mobilo banku lietošanas pieaugumu, kas pakļauj banku IT infrastruktūras aizsargspējas arvien lielākam kiberuzbrukumu riskam, finanšu institūcijas ir spiestas pastiprināt drošību. Arvien biežāk klientiem ir nozīmīga loma drošības incidentu atklāšanā — ceturtdaļa (24 %) finanšu institūciju apgalvo, ka dažus apdraudējumus, ar ko tās saskārās 2016. gadā, identificēja klienti un informēja par to.

Bankās un finanšu iestādēs ieguldījumiem drošībā ir augsta prioritāte. Ciešot no uzbrukumiem gan savai infrastruktūrai, gan klientiem, mazumtirdzniecības bankas IT drošībai tērē trīsreiz vairāk nekā līdzīga lieluma nefinanšu institūcijas. Turklāt 64 % banku atzīst: lai apmierinātu valsts regulatoru, augstākās vadības un pat klientu augošās prasības, tās ieguldīs savas IT drošības uzlabošanā neatkarīgi no ieguldījumu atdeves*.

Jaunie riski: sociālās inženierijas uzbrukumi banku kontiem

Ar mobilajām bankām saistītie jaunie riski pārskatā ir uzsvērti kā tendence, kas var pakļaut bankas jauniem kiberdraudiem. 42 % banku prognozē, ka triju gadu laikā lielākā daļa klientu būs sākuši izmantot mobilo banku, taču atzīst, ka lietotāju tiešsaistes uzvedība ir pārāk bezrūpīga. Vairums aptaujāto banku norādīja (46 %), ka to klienti bieži ir pakļauti pikšķerēšanas mēģinājumiem, turklāt 70 % banku informēja arī par tam sekojošiem finanšu izkrāpšanas incidentiem, kas radījuši naudas zaudējumu.

Pikšķerēšanas un sociālās inženierijas uzbrukumu skaita pieaugums klientiem liek bankām no jauna izvērtēt savus drošības garantēšanas pūliņus šajā jomā. 61 % respondentu par vienu no galvenajām drošības prioritātēm uzskata klientu izmantoto lietotņu un tīmekļa vietņu drošības uzlabošanu, kam cieši seko pieteikšanās informācijas sarežģītākas autentifikācijas un verifikācijas ieviešana (galvenā prioritāte 52 %).

Mērķuzbrukumi: pastāvīgi draudi

Reālo incidentu pieredze liecina, ka finanšu nozarē ieguldījumi drošībā parasti ir tā vērti — finanšu iestādes informē par ievērojami mazāku skaitu drošības gadījumu nekā tāda paša lieluma uzņēmumi citās nozarēs, izņemot vienīgi mērķuzbrukumus un ļaunprogrammatūras. Lai konstatētu neparastu, potenciāli ļaunprātīgu darbību, kas apvieno likumīgus rīkus ar bezdatņu ļaunprogrammatūru, ir nepieciešams uzlabotu pretmērķuzbrukumu risinājumu un padziļinātas drošības informācijas apvienojums. Tomēr 59 % finanšu uzņēmumu vēl neizmanto trešo personu informāciju par apdraudējumiem.

Informācijas apmaiņa par apdraudējumiem palīdzētu bankām ātri identificēt jaunus un potenciālus apdraudējumus, kas ir svarīgs punkts, kam bankām ir jāpievērš uzmanība, ņemot vērā to zemo bažu līmeni par dažām savām visneaizsargātākajām ierīcēm, piemēram, bankas automātiem. Plašāka informācijas apmaiņa ar trešajām personām šajā sakarā varētu palīdzēt bankām sagatavoties apdraudējumiem, kurus tās citādi var neparedzēt.

Bankas automātu aizsardzība: zems bažu un augsts ievainojamības līmenis

Bankas demonstrē samērā maz bažu par finansiālu zaudējumu draudiem uzbrukumu bankas automātiem dēļ, lai gan tās ir ļoti neaizsargātas pret šāda veida uzbrukumiem. Tikai 19 % banku raizējas par uzbrukumiem bankas automātiem un skaidras naudas izņemšanas ierīcēm, neraugoties uz ļaunprogrammatūru skaita pieaugumu, kuras ir vērstas pret šo banku infrastruktūras daļu (2016. gada apdraudējumu pārskatā mēs informējām par bankas automātu ļaunprogrammatūru skaita pieaugumu par 20 % salīdzinājumā ar 2015. gadu).

Kaspersky Lab viceprezidents uzņēmumu komercijas jautājumos Venjamins Ļevcovs komentē: «Finanšu iestāžu ikdienas uzdevums ir apkarot nepārtraukti mainīgos apdraudējumus, kas ir vērsti pret to IT infrastruktūru un klientu kontiem. Lai nodrošinātu efektīvu reakciju, kas aizsargā visas ievainojamās vietas, finanšu pakalpojumu nozarei ir vajadzīgi vairāki pamatkomponenti: izveidot augsti integrētu pretmērķuzbrukumu aizsardzību, izmantot daudzkanālu aizsardzību pret krāpšanu un iegūt izmantojamu informāciju par mainīgajiem apdraudējumiem.»

*Secināts Kaspersky Lab un B2B International veiktajā finanšu institūciju drošības risku pētījumā

Aicina pieteikt «spožākos IT prātus» Eižena Āriņa balvai datorikā 2017

Uzņēmums «Exigen Services Latvia», Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds izsludina pieteikšanos prestižajai Eižena Āriņa balvai datorikā. Balva tiek pasniegta par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus, vai par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā.

«Es ticu, ka ikviens cilvēks ar savu darbību atstāj ko paliekošu. Dažkārt šis mantojums ir tik nozīmīgs, ka ietekmē un pat maina citu cilvēku ikdienu. Eižena Āriņa balva ir dibināta, lai izceltu un pateiktos cilvēkiem, kuri ar savu sniegumu būvējuši ceļu vienai no dinamiskākām un perspektīvākām nozarēm – informācijas tehnoloģijas- attīstībai,» skaidro IT uzņēmuma AS «Exigen Services Latvia» valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis.

Pērn balvu saņēma EDI vadošais pētnieks Aivars Lorencs par teorētisko pamatu tēlu pazīšanas, objektu klasifikācijas, kriptogrāfijas, signālu un attēlu apstrādes risināšanai un Valdis Lokenbahs par IT nozares attīstības veicināšanu.

Pieteikt Eižena Āriņa balvai savus sasniegumus vai arī nominēt kādu sev zināmu IT jomas pārstāvi var ikviens, līdz 21. aprīlim aizpildot pieteikumu mājas lapā www.arinabalva.lv. Balvas pasniegšana notiks svinīgā pasākumā maija beigās, tādējādi arī atzīmējot profesora Eižena Āriņa dzimšanas dienas mēnesi.

Eižena Āriņa balva datorikā ir viens no prestižākajiem apbalvojumiem Latvijas IT nozarē, kas tiek pasniegta no 2000. gada. Tā izceļ Latvijas IT sfēras izcilākos profesionāļus, kas snieguši nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā un praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus.

Apbalvojums nosaukts par godu Latvijas datorzinātnes pamatlicējam profesoram Eiženam Āriņam, un to var iegūt tikai reizi mūžā. Balvas ieguvējs saņem īpašu zelta medaļu, diplomu un naudas balvu 2500 EUR apmērā, pirms ienākuma nodokļa nomaksas.

IT uzņēmumam «Exigen Services Latvia» jauns valdes priekšsēdētājs

IT uzņēmums AS «Exigen Services Latvia» ziņo par pārmaiņām uzņēmuma vadībā, valdes priekšsēdētāja amatā oficiāli apstiprinot ģenerāldirektoru Māri Dreimani. Savukārt līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts darbosies kā uzņēmuma padomes priekšsēdētājs.

Darbu «Exigen Services Latvia» vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

Māris Dreimanis informācijas tehnoloģiju sektorā strādā jau vairāk nekā 20 gadus, no kuriem 11 gadus ir nostrādājis «Exigen Services Latvia». Viņš veiksmīgi vadīja nodaļu, kura dažādos periodos izstrādāja nozīmīgus projektus starptautiskiem klientiem, līdz profesionālās izaugsmes un mērķtiecības rezultātā viņš kļuva par uzņēmuma ģenerāldirektora vietnieku kvalitātes jautājumos. Pēdējo piecu gadu laikā Māra Dreimaņa karjeras izaugsme ir turpinājusies vienā no vadošajām tirgus un sociālo pētījumu kompānijām pasaulē – GfK, vadītāja amatos Baltijā un arī grupas līmeņa amatos Vācijā. Māris ir arī vieslektors Banku augstskolas MBA studiju programmā «Kiberdrošības pārvaldība».

«Valdes priekšsēdētāja amats ir Māra atgriešanās uzņēmumā ar jaunu pieredzi un redzējumu, ko veltīt kompānijas līderpozīciju stiprināšanai gan vietējā, gan eksporta tirgū,» līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Ivars Puksts jaunā valdes priekšsēdētāja pievienošanos «Exigen Services Latvia» komandai vērtē kā pozitīvu un vērtīgu ieguvumu.

2017. gadā «Exigen Services Latvia» Māra Dreimaņa vadībā turpinās attīstīt uzņēmuma specialitāti – vērienīgu un kompleksu sistēmu izstrādi, tehnoloģiskās kompetences un biznesa nozaru zināšanas. Uzņēmums plāno izvērsties jau esošajos eksporta tirgos, kur pozīcijas ir stipras, kā arī pētīs jauna tirgus potenciāla iespējas. Būtiska prioritāte ir arī uzņēmuma kultūras – ilgtspējīga un sociāli atbildīga uzņēmuma – saglabāšana un darbinieku potenciāla realizēšana. Tāpat uzņēmums turpinās realizēt un atbalstīt projektus, kas vērsti uz IT izglītības un zinātnes attīstību Latvijā.

Exigen Services Latvia ir viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā. 240 darbinieku komanda izstrādā un uztur informācijas sistēmas gan valsts pārvaldei un pašvaldību uzņēmumiem, gan vadošajiem finanšu, tehnoloģiju, transporta un citu nozaru uzņēmumiem Latvijā un pasaulē.

Katrs var izmēģināt IT sasniegumus

Ceturtdien atklāts Rīgas Informācijas tehnoloģiju demonstrēšanas centrs (Rīgas IT Demo centrs), kur turpmāk gan ārvalstu delegācijas, gan Latvijas interesenti varēs apskatīt un praktiski izmēģināt Latvijas IT uzņēmumu sasniegumus dažādu risinājumu izstrādē.

Latvijas IT klastera izpilddirektore Lilita Sparāne portālu TVNET informēja, ka Latvijas IT klasteris, kurš ir Rīgas IT Demo centra galvenais veidotājs, sekojot starptautiskai pieredzei, arī Rīgā atver IT Demo centru.

Tajā, organizējot delegāciju vizītes, ārvalstu pārstāvjiem tiks izrādīti augstākie IT sasniegumi Latvijas valsts un privātajā sektorā, kas ceļ Latvijas kopējo ekonomisko konkurētspēju.

Moderni aprīkotās telpās būs apskatāmi un interaktīvā veidā varēs izmēģināt Latvijā izstrādātos risinājumus, aptverot visas iespējamās IT nozares specifikas – gan e-pārvaldes, gan biznesa sektora, gan arī individuāliem gala lietotājiem paredzētos risinājumus.

Neizcels konkrētus uzņēmumus

Rīgas IT Demo centra pamatideja ir nevis atsevišķu uzņēmumu izcelšana, bet gan iepazīstināšana ar Latvijas IT industrijas attīstību kopumā, izmantojot Latvijas un pasaules jaunākās tehnoloģiskās iespējas. Papildus ārvalstu delegāciju uzņemšanai Demo centrs kalpos par IT profesionāļu tikšanās vietu. Tā būs informācijas apmaiņas vide starp ārzemju partneriem, uzņēmējiem, zinātniekiem, valsts sektora pārstāvjiem un studentiem, tādējādi centram kļūstot par Latvijas IT nozares vienojošo dzinējspēku.

Jau vairāk nekā 15 dalībnieku

Rīgas IT Demo centra dalībnieku vidū jau šobrīd ir vairāk nekā 15 dalībnieki, to skaitā Tilde (valodu tehnoloģiju risinājumi), DPA (biometrijas risinājumi), Mobilly (risinājumi pakalpojumu apmaksai ar īsziņu), DEAC (datu centrs), Lattelecom Technology (mobilo muzeju risinājums), ZZ Dats (pašvaldību e-risinājumi), Exigen Services Latvia (Saeimas integrētā informācijas vadības sistēma), FMS (telpiskā plānošana), Meditec (Ārstu birojs), RIX Technologies (e-muzeju risinājumi), SAF Tehnika (mikroviļņu raidītāji), Real Sound Lab (skaņas kvalitātes uzlabošanas sistēma), RTU (universitātes portāls) u.c., kā arī jaunie start-up uzņēmumi – FotoPano (3-dimensiju tūres), Burtlicis (e-grāmatas), Oobelisk (modernās prezentācijas ar IT rīkiem) un citi.

Būs iespēja arī redzēt, ko var sasniegt, attīstot robotu tehnoloģijas (RTU).

Latvijā IT rūpējas par klientiem

Rīgas IT Demo centra sauklis ir «IT That Cares», un tā nestā ziņa pasaulei atspoguļo Latvijas IT nozares uzņēmumu rūpes kopumā par klientiem, pakalpojumu kvalitāti, nozari, darbiniekiem, reputāciju, resursu ekonomisku izlietošanu un ne tikai.

Demo centra izveide norisinās projekta «Vienots IKT tīkls inovāciju atbalstam» ietvaros. Projekta gaitā darbību sācis arī Tartu Demo centrs, kas orientēts uz mobilo aplikāciju izstrādi, savukārt rudens pusē Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā tiks atklāts Kurzemes Demo centrs, kurā būs apskatāmas kosmosa un satelīta tehnoloģijas.

Uzņēmumi apvienojas klasterī

Latvijas IT klasteris ir ģeogrāfiski vienotu uzņēmumu koordinējoša struktūra, kas darbojas kopš 2001. gada un ir veidots, lai apvienotu IT nozares uzņēmumus un zinātniskos partnerus ar mērķi attīstīt jaunas sadarbības formas, kas veicina labvēlīgu vidi inovatīvu ideju apmaiņai, ģenerēšanai un realizēšanai, klastera dalībnieku globālās konkurētspējas, eksportspējas un produktivitātes paaugstināšanu. Latvijas IT klastera biedri ir 29 uzņēmumi un 10 akadēmiskie sadarbības partneri.

IT uzņēmuma «Accenture» Latvijas filiāles apgrozījums auga līdz € 45 miljoniem

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma «Accenture» Latvijas filiāles apgrozījums aizvadītajā finanšu gadā, kas ilga no 2015.gada 1.septembra līdz 2016.gada 31.augustam, bija 45,17 miljoni eiro, kas ir par 40,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa bija 2,18 miljoni eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, informēja uzņēmumā.

Uzņēmuma apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 31.augustam, bija 32,17 miljoni eiro, bet peļņa – 2,02 miljoni eiro.

Uzņēmuma vadītājs Maksims Jegorovs aģentūrai LETA sacīja, ka pērnā gada novembrī uzņēmuma darbinieku skaits Latvijā sasniedza 1000, bet līdz augustam plānots to skaitu palielināt vēl par 22%. Uzņēmumam ir pieci biroji Rīgā un viens Ventspilī. «Jau labu laiku paralēli birojiem Rīgā un Ventspilī mums bija iecere paplašināt darbinieku skaitu ārpus Rīgas, tāpēc pašlaik uzņēmums ir uzsācis projektu darbinieku piesaistei ārpus Rīgas. Projekta mērķis ir panākt to, ka darbinieks var strādāt uzņēmumā no jebkuras vietas. Uzņēmums sadarbību ir uzsācis ar vairākām pašvaldībām,» sacīja Jegorovs.

Viņš arī atklāja, ka pašlaik aptuveni puse uzņēmuma klientu ir Ziemeļvalstīs, tāpat uzņēmums strādā ar klientiem Lielbritānijā, ASV, Vācijā un citās valstīs.

«Accenture» ir starptautisks vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmums. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 394 000 cilvēki, kas apkalpo klientus vairāk nekā 120 pasaules valstīs. «Accenture» Latvijas filiāle ir dibināta 2002.gadā.

IT drošības eksperte: Cilvēku veselais saprāts kibervidē pieklibo

Lai arī no daudzām problēmām kibervidē būtu iespējams izbēgt, paļaujoties uz veselo sapratu, diemžēl, atšķirībā no realitātes, kibervidē cilvēku veselais saprāts pieklibo, šodien diskusijā «Ieskats Latvijas digitālās drošības vidē» atzina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» vadītāja Baiba Kaškina.

Runājot par aizvadītā gada populārākajiem apdraudējumiem Latvijas kibervidē, Kaškina minēja šifrējošos izspiedējvīrusus, kas nošifrē datus un pieprasa izpirkuma maksu par to atšifrēšanu. Viņa norādīja, ka ar tiem pērn saskārušās gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Daži spējuši atgūt datus no rezerves kopijām, bet bija arī tādi, kam nebija citu variantu, kā maksāt noziedzniekiem izpirkuma maksu.

Tāpat pērn plašumā gājusi biznesa e-pastu kompromitēšana. «Tas ir ļoti viltīgs uzbrukuma veids – uzbrucējs iefiltrējas sarakstē un gaida, kad noslēdzas sarunas starp partneriem un tad īstajā brīdī piestāda viltus rēķinu, kas tiek apmaksāts, un nauda nonāk nevis pie partnera, bet noziedzniekiem. Šādā veidā tiek zaudētas milzu summas,» skaidroja eksperte.

Pērn aktuāli bijuši arī ierastāki kiberapdraudējumi – mēģinājumi ar viltu iegūt lietotāja datus jeb pikšķerēšana, uzbrukumi mobilajām ierīcēm, kurās notiek tas pats, kas datoros – tām uzbrūk izspiedējvīrusi, banku vīrusi, viltus SMS. «Saistībā ar mobilajām ierīcēm labā ziņa ir tāda, ka līdz šim neesam redzējuši tieši Latvijai domātas kampaņas – līdz mums atnāk tikai atskaņas no citiem domātiem uzbrukumiem, tomēr ir tikai laika jautājums, kad parādīsies kāda tieši Latvijai domāta kampaņa,» prognozēja «Cert.lv» vadītāja.

Vienlaikus Kaškina uzsvēra, ka drošība kibervidē nav tik neiespējama, kā varētu likties pēc statistikas datiem par tajā notiekošajiem incidentiem. «Tik traki nav, jāpaļaujas uz veselo saprātu, diemžēl, kibervidē cilvēku veselais saprāts pieklibo. Reālajā vidē ir saprotams, ka nevajag ar biezu naudas maku staigāt pa tumšām ielām. Ja līdzīgi uzvestos arī kibervidē, situācija būtu krietni labāka,» sacīja Kaškina.

«Privātajam sektoram galvenais ir sekot līdzi veselajam saprātam, ievērot dažus IT drošības pamatprincipus un neizaicināt likteni. Tāpat cilvēkiem vajadzētu palīdzēt vienam otram, pārliecināt arī savus ģimenes locekļus, ka jāsargā ne tikai valstiski svarīgi datori, bet ikviens dators, jo ikviens dators var kļūt par ieroci un ikviena dati ir vērtīgi,» rezumēja eksperte.

Tikmēr uzņēmējus Kaškina aicināja biežāk apmācīt savus darbiniekus kiberdrošības jautājumos, jo kiberdrošība ir process, un nepietiek, ja darbinieki tiek apmācīti vienreiz – tas jādara regulāri.

Kā ziņots, šonedēļ Latvijā norisinās e-prasmju nedēļa.